Jāņem vērā, ka suņa turēšana ir saistīta ar ievērojamām finansiālām izmaksām. Suņa īpašniekam jānodrošina gan dzīvnieka mikročipēšana un reģistrācija Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku reģistrā, gan regulāras veterinārārsta apskates un ikgadējā vakcinācija.
Būtisku daļu no izdevumiem veido arī pastāvīga mīluļa attārpošana un dažādu līdzekļu iegāde aizsardzībai pret parazītiem, piemēram, ērcēm, blusām un utīm. Ne mazāk svarīgs ir kvalitatīvs, pilnvērtīgs un sabalansēts uzturs, kā arī kopšanas līdzekļi un dažādi aksesuāri, kas kopumā veido ievērojamu ikmēneša izdevumu summu, ar kuru katram suņa saimniekam ir jārēķinās.
Šīs izmaksas lielākajai daļai suņu īpašnieku ir saprotamas un pamatotas. Taču daudz neskaidrāks ir suņa turēšanas nodoklis, kas noteiktās pašvaldībās jāmaksā suņu saimniekiem. Daudzi par šādas nodevas esamību pat nenojauš, bet tiem, kuri par to ir informēti, nereti nav skaidrs, kāpēc šis maksājums ir nepieciešams un kādam mērķim tiek izmantota ikgadējā suņu nodeva.
Ja arī tev nav pārliecības par to, kas īsti ir suņu nodoklis un vai šī nodeva attiecas arī uz tevi, aicinām turpināt lasīt, lai iegūtu aktuālu un noderīgu informāciju.
Suņu nodoklis: kas tas ir?
Autobusā braucot uz Jelgavu piedzīvoju gadījumu, par kuru sapņoju 20 gadus
Daudzi mājdzīvnieku īpašnieki nezina, ka atsevišķās pašvaldībās par mājdzīvnieku turēšanu ir noteikta īpaša nodeva. Visbiežāk šis maksājums attiecas tieši uz suņu saimniekiem vai uz tiem, kuri ar suni dzīvo daudzdzīvokļu namos, kamēr privātmāju īpašniekiem par suņa turēšanu nodeva netiek piemērota. Atsevišķās pašvaldībās līdzīgi maksājumi tiek iekasēti arī par kaķiem, kas tiek turēti dzīvokļos un citās telpās.
Suņu nodeva ir spēkā vairākās lielajās Latvijas pilsētās, tostarp Rīgā, Liepājā, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē, kā arī vairākās mazākās pašvaldībās, piemēram, Jēkabpilī, Ogrē, Siguldā un citur. Maksājuma apmērs parasti ir neliels un svārstās no dažiem eiro līdz aptuveni 12 eiro gadā. Visbiežāk nodeva tiek samaksāta vienā maksājumā, ieskaitot to pašvaldības norādītajā kontā.
Tomēr jāņem vērā, ka ne visās pašvaldībās suņu nodoklis ir ieviests. Lai noskaidrotu, vai konkrētajā pašvaldībā pastāv šāda prasība, kāds ir nodevas apmērs un kāda ir tās samaksas kārtība, ieteicams vērsties pašvaldībā vai iepazīties ar tās saistošajiem noteikumiem oficiālajā mājaslapā. Tāpat katrā pašvaldībā atšķiras nosacījumi, kādos suņa īpašnieks var tikt atbrīvots no nodevas maksāšanas vai saņemt atlaidi.
Suņu nodoklis Rīgā
Rīgas domes saistošie noteikumi par mājdzīvnieku turēšanu nosaka, ka suņa īpašniekam, sunim sasniedzot sešu mēnešu vecumu, katru gadu līdz 1. martam ir jāsamaksā ikgadējā suņa turēšanas nodeva 10 eiro apmērā.
Šī prasība attiecas uz visu šķirņu suņu īpašniekiem, tostarp arī uz bezšķirnes suņu saimniekiem. Nodeva ir jāmaksā katru gadu visa suņa mūža laikā.
Rīgā no suņu nodevas maksāšanas ir atbrīvoti suņu īpašnieki ar pirmās vai otrās grupas invaliditāti, personas ar trešās grupas redzes vai dzirdes invaliditāti, kā arī valsts un pašvaldību iestādes, kurās tiek turēti dienesta suņi. Savukārt 50 % atlaide tiek piemērota gadījumos, ja suņa īpašnieks ir pensionārs vai ja suns ir sterilizēts.
Pēc suņu nodevas apmaksas Rīgā veterinārajās klīnikās, kas noslēgušas sadarbības līgumu ar Rīgas Mājokļu un vides departamentu, iespējams saņemt īpašu suņa turēšanas žetonu. Šādu žetonu iespējams saņemt arī Dino Zoo veterinārajā klīnikā Rīgā, Krasta ielā 52.
Lai saņemtu suņa turēšanas žetonu, īpašniekam jāuzrāda dokuments par ikgadējās nodevas samaksu vai apliecinājums par atbrīvojumu no maksas, kā arī suņa vakcinācijas pase ar atzīmi par vakcināciju pret trakumsērgu. Jāņem vērā, ka žetona saņemšana nav obligāta prasība. Plašāka informācija par suņu nodevas samaksas kārtību pieejama arī valsts pārvaldes pakalpojumu portālā.
Suņu reģistrācija
“PIN kods ir kā zobu birste” teica mans vīrs un liedza piekļuvi kartei – vīramāte paskaidroja kāpēc
Svarīgi atcerēties, ka visu suņu reģistrācija Lauksaimniecības datu centra reģistrā ir obligāta, sākot no četru mēnešu vecuma. Kopš 2022. gada suņa pirmreizējo reģistrāciju drīkst veikt tikai praktizējošs veterinārārsts. Jāatceras arī tas, ka mikročipa ievietošana pati par sevi nenozīmē automātisku dzīvnieka reģistrāciju datubāzē.
Ja suns ir iegādāts vai saņemts dāvinājumā, pirms reģistrācijas ieteicams pārbaudīt, vai dzīvnieks jau nav reģistrēts, ievadot mikročipa numuru LDC dzīvnieku reģistrā. Reģistrācija tiek veikta pēc mikročipēšanas, sasaistot suņa mikročipa numuru ar īpašnieka kontaktinformāciju.
Mājdzīvnieka reģistrācija ir būtiska suņa drošībai. Ja pazūd nereģistrēts suns, tā atrašanas gadījumā nebūs iespējams identificēt īpašnieku, jo mikročips nesaturēs nepieciešamo kontaktinformāciju.
Lasi vēl: 5. janvāris: vai zinājāt, ka šodien varat sev “pasūtīt” veiksmi? Šeit ir ceļvedis mēness kalendāram
Mikročipēšana un reģistrācija parasti notiek vienlaikus ar pirmajām vakcinācijām un veselības pārbaudēm. Lai to veiktu, nepieciešams izvēlēties veterināro klīniku un pieteikt vizīti pie veterinārārsta. Šī kārtība attiecas ne tikai uz kucēniem, bet arī uz pieaugušiem suņiem, kas nonākuši jaunā ģimenē, piemēram, adoptēti no patversmes, mantoti pēc saimnieka aiziešanas viņsaulē vai citos līdzīgos gadījumos.
Vai suņu nodoklis ir obligāts un kam tiek izlietota šī nauda?
Pašvaldībās, kur suņu nodoklis ir noteikts, tā samaksa ir obligāta. Lai gan šobrīd nepastāv vienota kontroles sistēma, kas regulāri pārbaudītu nodevas nomaksu, sods par tās nemaksāšanu privātpersonām var svārstīties no 50 līdz pat 5000 eiro.
Ieņēmumi no suņu nodevas tiek ieskaitīti kopējā pašvaldības budžetā. Piemēram, Rīgā par šo līdzekļu palīdzību tiek ierīkoti suņu pastaigu laukumi, uzstādītas informatīvās zīmes par ekskrementu savākšanu, kā arī izvietotas speciālās atkritumu urnas suņu saimnieku ērtībām.
“Mēs esam ģimene” teica mani radi – līdz brīdim, kad atver ledusskapi…
